अयोध्याकाण्डम्Ayodhyā Kāṇḍa

vasiṣṭhastu tadā rāmamuktvā rājapuroऺhita: ।
abravīddharmasaṁyuktaṁ punarevāparaṁ vaca: ॥ 2.111.1॥ ॥

puruṣasyeha jātasya bhavanti guravastraya: ।
ācāryyaścaiva kākutstha pitā mātā ca rāghava ॥ 2.111.2॥ ॥

pitā hyenaṁ janayati puruṣaṁ puruṣarṣabha ।
prajñāṁ dadāti cācāryastasmātsa gururucyate ॥ 2.111.3॥ ॥

so 'haṁ te piturācāryyastava caiva parantapa ।
mama tvaṁ vacanaṁ kurvan nātivartte: satāṅgatim ॥ 2.111.4॥ ॥

imā hi te pariṣada: śreṇayaśca dvijāstathā ।
eṣu tāta caran dharmaṁ nātivartte: satāṅgatim ॥ 2.111.5॥ ॥

vṛddhāyā dharmaśīlāyā māturnārhasyavarttitum ।
asyāstu vacanaṁ kurvan nātivartte: satāṅgatim ॥ 2.111.6॥ ॥

bharatasya vaca: kurvan yācamānasya rāghava ।
ātmānaṁ nātivarttestvaṁ satyadharmaparākrama ॥ 2.111.7॥ ॥

evaṁ madhuramuktastu guruṇā rāghava: svayam ।
pratyuvāca samāsīnaṁ vasiṣṭhaṁ puruṣarṣabha: ॥ 2.111.8॥ ॥

yanmātāpitarau vṛttaṁ tanaye kuruta: sadā ।
na supratikaraṁ tattu mātrā pitrā ca yatkṛtam ॥ 2.111.9॥ ॥

yathāśakti pradānena snāpanocchādanena ca ।
nityaṁ ca priyavādena tathā saṁvarddhanena ca ॥ 2.111.10॥ ॥

sa hi rājā janayitā pitā daśaratho mama ।
ājñātaṁ yanmayā tasya na tanmithyā bhaviṣyati ॥ 2.111.11॥ ॥

evamuktastu rāmeṇa bharata: pratyanantaram ।
uvāca paramodāra: sūtaṁ paramadurmanā: ॥ 2.111.12॥ ॥

iha me sthaṇḍile śīghraṁ kuśānāstara sārathe ।
āryyaṁ pratyupavekṣyāmi yāvanme na prasīdati ॥ 2.111.13॥ ॥

anāhāro nirāloko dhanahīno yathā dvija: ।
śeṣye purastāt śālāyā yāvanna pratiyāsyati ॥ 2.111.14॥ ॥

sa tu rāmamavekṣantaṁ sumantraṁ prekṣya durmanā: ।
kuśottaramupasthāpya bhūmāvevāstarat svayam ॥ 2.111.15॥ ॥

tamuvāca mahātejā rāmo rājarṣisattama: ।
kiṁ māṁ bharata kurvāṇaṁ tāta pratyupavekṣyasi ॥ 2.111.16॥ ॥

brāhmaṇo hyekapārśvena narān roddhumihārhati ।
na tu mūrddhābhiṣiktānāṁ vidhi: pratyupaveśane ॥ 2.111.17॥ ॥

uttiṣṭha naraśārdūla hitvaitaddāruṇaṁ vratam ।
puravaryyāmita: kṣipramayodhyāṁ yāhi rāghava ॥ 2.111.18॥ ॥

āsīnastveva bharata: paurajānapadaṁ janam ।
uvāca sarvata: prekṣya kimāryaṁ nānuśāsatha ॥ 2.111.19॥ ॥

te tamūcurmahātmānaṁ paurajānapadā janā: ।
kākutsthamabhijānīma: samyagvadati rāghava: ॥ 2.111.20॥ ॥

eṣo 'pi hi mahābhāga: piturvacasi tiṣṭhati ।
ata eva na śaktā: smo vyāvarttayitumañjasā ॥ 2.111.21॥ ॥

teṣāmājñāya vacanaṁ rāmo vacanamabravīt ।
evaṁ nibodha vacanaṁ suhṛdāṁ dharmacakṣuṣām ॥ 2.111.22॥ ॥

etaccaivobhayaṁ śrutvā samyak sampaśya rāghava ।
uttiṣṭha tvaṁ mahābāho māṁ ca spṛśa tathodakam ॥ 2.111.23॥ ॥

athotthāya jalaṁ spṛṣṭvā bharato vākyamabravīt ।
śrṛṇvantu me pariṣado mantriṇa: śreṇayastathā ॥ 2.111.24॥ ॥

na yāce pitaraṁ rājyaṁ nānuśāsāmi mātaram ।
āryaṁ paramadharmajñaṁ nānujānāmi rāghavam ॥ 2.111.25॥ ॥

yadi tvavaśyaṁ vastavyaṁ karttavyaṁ ca piturvaca: ।
ahameva nivatsyāmi caturdaśa samā vane ॥ 2.111.26॥ ॥

dharmātmā tasya tathyena bhrāturvākyena vismita: ।
uvāca rāma: samprekṣya paurajānapadaṁ janam ॥ 2.111.27॥ ॥

vikrītamāhitaṁ krītaṁ yat pitrā jīvatā mama ।
na tallopayituṁ śakyaṁ mayā vā bharatena vā ॥ 2.111.28॥ ॥

apadhirna mayā kāryyo vanavāse jugupsita: ।
yuktamuktaṁ ca kaikeyyā pitrā me sukṛtaṁ kṛtam ॥ 2.111.29॥ ॥

jānāmi bharataṁ kṣāntaṁ gurusatkārakāriṇam ।
sarvamevātra kalyāṇaṁ satyasandhe mahātmani ॥ 2.111.30॥ ॥

anena dharmaśīlena vanāt pratyāgata: puna: ।
bhrātrā saha bhaviṣyāmi pṛthivyā: patiruttama: ॥ 2.111.31॥ ॥

vṛto rājā hi kaikeyyā mayā tadvacanaṁ kṛtam ।
anṛtanmocayānena pitaraṁ taṁ mahīpatim ॥ 2.111.32 ॥ ॥